Rudens nāk ar bagātīgu dārzeņu, augļu un ogu ražu. Sakņu dārzs paliek tukšāks, augļu kokiem zari pamazām iztaisnojas, daudzkrāsainās atvasaras skaistules, dārza puķes, uzzied visā savā krāšņumā, un arī komposta kaudze aug augumā lasīt tālāk
Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecībā ik gadus izlieto 16 tonnas materiālu uz vienu iedzīvotāju, tostarp 6 tonnas no izmantotā materiāla nonāk atkritumos. Kopumā katru gadu ES tiek radīti 2,5 miljardi tonnu atkritumu.. lasīt tālāk
Analizējot citu Eiropas Savienības dalības valstu pieredzi un praksi kompostēšanas jomā, būtiski ir nošķirt divas problēmu grupas: kompostam izvirzītie kvalitātes kritēriji; kompostēšanas procesa monitorings lasīt tālāk
Pārtikas ražošanas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kafejnīcu, ēdnīcu, bistro, tostarp centralizēto virtuvju un mājsaimniecību virtuvju darbības procesā veidojas pārtikas atkritumi (angļu valodā: catering waste) lasīt tālāk
Pasaulē biežāk izmantotais veids kā samazināt bioloģiski sadalāmo atkritumu, tai skaitā virtuves atkritumu, daudzumu ģimenes māju un lauku sētu mājsaimniecības atkritumu plūsmā, ir veicināt šo atkritumu kompostēšanu lasīt tālāk
Atkritumu savākšanas sistēmas izvēle lielā mērā ir atkarīga no tā, kā tiks realizēta atkritumu šķirošana. Praksē vienkāršākais un iedzīvotājiem ērtākais variants ir atkritumu sašķirošana divās daļās lasīt tālāk
Komposta ražošanai rūpnieciskos apstākļos plaši izmanto kompostēšanu atklātā laukā stirpās (vējrindās) vai kaudzēs, stirpās (vējrindās) vai kaudzēs, kuras pārklāj ar plēvi vai brezentu lasīt tālāk
Kompostēšana ir bioloģisks process, kura norises laikā, organiskās vielas optimālos gaisa un mitruma apstākļos tiek pārvērstas par humusam līdzīgu produktu lasīt tālāk
Bioloģiski noārdāmos organiskos atkritumus raksturo to ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā arī to sastāva noteiktās oglekļa un slāpekļa attiecības lasīt tālāk
Kompostēšanas aizsākumi ir saistāmi ar bioloģiskās un organiskās lauksaimniecības attīstību, kas Eiropā sākās 20.gadsimta sākumā lasīt tālāk